Riska pārvaldība tirdzniecībā ir divi lēmumi, kas jāpieņem pirms ieiešanas darījumā, un viens aprēķins, kas no tiem izriet. Lēmumi ir šādi: cik daudz naudas šis darījums drīkst tev maksāt un pie kādas cenas kļūst skaidrs, ka tava ideja ir nepareiza. Aprēķins šos divus skaitļus pārvērš pozīcijas lielumā.
Lielākā daļa iesācēju to dara otrādi. Viņi vispirms izvēlas lielumu, jo apaļš skaitlis šķiet pareizs, un tad meklē stop-loss, kas tam derētu. Šī viena apgrieztā secība ir iznīcinājusi vairāk kontu nekā jebkurš indikators jebkad.
Darījums, pēc kura tas kļuva par noteikumu
Es to iemācījos par dārgu cenu. Es gaidīju slīdošo vidējo krustošanos kādā valūtu pārī, un, kad tā pienāca, biju tik pārliecināta par signālu, ka vienā darījumā ieliku gandrīz pusi sava depozīta. Es vēroju, kā svece pēdējās sekundēs pagriežas pret mani.
Tajā brīdī riska pārvaldība pārstāja būt frāze, ko kaut kur biju izlasījusi, un kļuva par noteikumu. Kopš tā laika tas ir nelokāms:
Vienā darījumā nekad ne vairāk par nelielu procentu no konta atlikuma, lai cik pārliecinošs izskatītos indikators.
Pievērs uzmanību tam, kas tur bija nepareizi, jo tā nebija analīze. Krustošanās varēja būt gluži labs signāls. Kļūda bija tā, ka ļāvu pārliecībai noteikt lielumu. Pārliecība ir sliktākais iespējamais kritērijs, jo tā ir visaugstākā tieši tad, kad tu gatavojies rīkoties pavirši.
Viens noteikums ir universāls, viena daļa – nav
Pirms sākam rēķināt, ir vērts nodalīt divas lietas, jo tās ne vienmēr iet roku rokā.
Limits ir universāls. Lai ko tu tirgotu un lai kā tava platforma sauktu iziešanu, pastāv procentu robeža, aiz kuras viens nepareizs lēmums nodara kaitējumu, ko vairs nevar labot. Tas attiecas uz akcijām, nākotnes līgumiem un valūtām spot tirgū, un tikpat lielā mērā uz jebkuru produktu ar fiksētu termiņu, kurā pēc būtības tiek riskēts ar visu likmi. Patiesībā jo mazāk tu kontrolē iziešanu, jo lielāka nozīme ir ieiešanas lielumam.
Lieluma aprēķins – nav. Tālāk aprakstītie soļi pieņem, ka iziešanas cenu izvēlies tu, un tas attiecas uz akcijām, nākotnes līgumiem, forex spot tirgu un CFD. Ja iziešanu nosaka produkts, nevis tu, pārej uz sadaļām par kopējo risku un par peļņas darījumu īpatsvaru (win rate). Dalīšana tev nederēs, bet viss pārējais ap to joprojām ir spēkā.
1. solis: izlem, cik tev drīkst maksāt viens darījums
Vispirms nosaki, cik lielu daļu konta drīkst paņemt viens zaudējumu darījums. Pieraksti to vienreiz procentos un nekad nepārskati tirdzniecības sesijas laikā.
Ierastā prakse ir no 1% līdz 2%. Šajos skaitļos nav nekā maģiska. Tie vienkārši ir pietiekami mazi, lai parasta neveiksmju sērija būtu pārdzīvojama, un pieci vai seši zaudējumi pēc kārtas ir normāla parādība. Monēta piecas reizes pēc kārtas uzkrīt ar ciparu uz augšu aptuveni vienā no 32 mēģinājumiem.
| Konts | 1% uz darījumu | 2% uz darījumu |
|---|---|---|
| $1000 | $10 | $20 |
| $5000 | $50 | $100 |
| $10 000 | $100 | $200 |
| $25 000 | $250 | $500 |
| $100 000 | $1000 | $2000 |
Ja šie skaitļi šķiet pārāk mazi, lai būtu vērts tirgoties, vispirms jātiek galā ar šo sajūtu, nevis ar procentiem. Ja riska līmeni izvēlas tāpēc, ka peļņa izskatās garlaicīga, konts galu galā pazūd. Vairāk par to nodarbībā kāpēc tu pastāvīgi zaudē naudu.
2. solis: atrodi vietu, kur tu kļūdies, nevis kur tev ir ērti
Stop-loss vieta ir pie tās cenas, kas pasaka, ka ideja bija nepareiza. Zem struktūras, no kuras tu tirgojies, aiz līmeņa, kuram vajadzēja noturēties, aiz tā svārstību punkta, kas noteica kustību. Tas ir apgalvojums par grafiku.
Tas nav apgalvojums par tavu kontu. Stop-loss, kas novietots „tik tālu, cik varu atļauties“, nav stop-loss, tā ir vēlēšanās. Ja pareizais stop-loss ir pārāk tālu, lai iekļautos tavā riskā, atbilde ir mazāka pozīcija, nekad – tuvāks stop-loss.
3. solis: ļauj aprēķinam noteikt lielumu
Kad šie divi skaitļi ir zināmi, pozīcijas lielums vairs nav lēmums. Tā ir dalīšana.
- Risks naudā = konts × risks uz vienu darījumu. Ar $10 000 un 1% tas ir $100.
- Risks uz vienību = ieiešanas cena − stop-loss cena. Ieiešana $50,00, stop-loss $47,00, tātad $3,00 uz akciju.
- Pozīcijas lielums = risks naudā ÷ risks uz vienību. $100 ÷ $3,00 = 33 akcijas.
Trīsdesmit trīs akcijas pa $50 nozīmē pozīciju $1650 vērtībā, ja konts ir $10 000. Nevis tāpēc, ka $1650 šķita pareizi, bet tāpēc, ka tas ir vienīgais lielums, pie kura kļūda maksā tieši tik, cik tu iepriekš izlēmi.
Maini stop-loss, un līdz ar to mainās arī lielums. Tas daudzus pārsteidz, tāpēc te ir tabula, kurā risks katrā rindā ir $100:
| Stop-loss attālums | Cik akciju vari nopirkt | Pozīcijas vērtība pie $50 |
|---|---|---|
| $0,50 | 200 | $10 000 |
| $1,00 | 100 | $5000 |
| $2,00 | 50 | $2500 |
| $3,00 | 33 | $1650 |
| $4,00 | 25 | $1250 |
Tuvs stop-loss nenozīmē mazāku risku. Tas nozīmē lielāku pozīciju ar to pašu risku, un lielāka pozīcija biežāk tiek slēgta pie stop-loss. Tāls stop-loss arī nenozīmē lielāku risku. Tas nozīmē mazāk akciju. Risks visās rindās palika $100.
Ievadi savus skaitļus:
Pozīcijas lieluma kalkulators
Nekas netiek nekur nosūtīts. Aprēķins notiek tavā pārlūkā.
4. solis: ierobežo kopējo risku, ne tikai katru darījumu
Piecas reizes riskēt ar 1% izklausās pēc 5%. Taču tie ir tikai 5%, ja pieci darījumi nav savstarpēji saistīti. Četras pirkšanas pozīcijas vienā nozarē vai četri valūtu pāri, kuros visos ir dolārs, drīzāk ir viens darījums, sadalīts četrās daļās, un tie kļūdīsies visi kopā.
Tāpēc turi otru limitu kopējam atvērtajam riskam. Ja viss vienlaikus sasniegtu stop-loss, cik tev izmaksātu šī diena? Tieši šim skaitlim ir nozīme, un parasti tas ir lielāks, nekā cilvēki domā.
Ko patiesībā nosaka 3-5-7 noteikums
Par to jautā pastāvīgi, tāpēc paskaidrošu vienkārši. 3-5-7 noteikums ir riska sistēma ar trim limitiem:
- 3% – maksimālais risks vienā darījumā.
- 5% – maksimālais kopējais risks visās atvērtajās pozīcijās vienlaikus.
- 7% – minimālā starpība, par kādu tavai peļņai jāpārsniedz tavi zaudējumi.
Tā ir saprātīga struktūra, un tā pauž to pašu, ko iepriekšējā rindkopa: ar limitu katram darījumam atsevišķi nepietiek. Divas godīgas piezīmes. Šie skaitļi ir vienošanās, nevis pētījuma rezultāts, tāpēc neviens pētījums nav pierādījis, ka 3, 5 un 7 ir pareizie. Un 3% vienā darījumā iesācējam ir diezgan agresīvi. Daudzi pieredzējuši treideri strādā ar trešdaļu no tā.
5. solis: zini, kāds peļņas darījumu īpatsvars vajadzīgs tavai attiecībai
Risks uz vienu darījumu pasaka, cik maksā zaudējums. Tas neko nepasaka par to, vai stratēģija pelna naudu. Tas ir atkarīgs no divām lietām kopā: cik tu nopelni, kad tev ir taisnība, salīdzinājumā ar to, cik zaudē, kad kļūdies, un cik bieži tev ir taisnība.
Šīs abas lietas ir cieši saistītas. Tiklīdz zini savu peļņas un riska attiecību, ir noteikts arī peļņas darījumu īpatsvars, kas vajadzīgs, lai sasniegtu bezzaudējuma punktu, un to var aprēķināt ar vienu dalīšanu.
| Ja peļņas darījums nes | Bezzaudējuma punkts ir pie īpatsvara | Zem tā tu zaudē naudu |
|---|---|---|
| 1× tavu risku | 50% | Pēc izmaksām nepietiek pat ar monētas mešanas izredzēm |
| 1,5× | 40% | Seši zaudējumi no desmit ir pārdzīvojami |
| 2× | 33% | Divi no trim darījumiem var būt kļūdaini |
| 3× | 25% | Trīs no četriem var būt kļūdaini |
| 5× | 17% | Pieci no sešiem var būt kļūdaini |
Izlasi trešo rindu vēlreiz, jo tieši tā maina to, kā cilvēki tirgojas. Pie attiecības 2:1 tu vari kļūdīties divās trešdaļās savu darījumu un tomēr beigās būt plusos. Augsts peļņas darījumu īpatsvars nav mērķis, un, dzenoties pēc tā, treideri sāk fiksēt sīkas peļņas un turēt lielus zaudējumus.
Formula ir šāda: viens, dalīts ar viena un attiecības summu. Pie 2:1 tas ir 1 ÷ 3, tātad 33%. Pieskaiti nedaudz klāt par spredu (cenu starpību) un komisijas maksu, jo tās tiek atskaitītas no katra darījuma neatkarīgi no tā, vai tas nes peļņu vai ne.
Tas ir arī godīgs stratēģijas tests. Piecdesmit darījumu garumā seko līdzi savai reālajai vidējai peļņai, reālajam vidējam zaudējumam un reālajam peļņas darījumu īpatsvaram. Ja skaitļi nepārsniedz rindu, kurā tu atrodies, nekāds pozīcijas lieluma aprēķins stratēģiju neglābs. Lielums nosaka, cik ilgi tu izdzīvo, nevis to, vai tu uzvari.
Kļūda, ko pieļauj gandrīz visi
Pievērs uzmanību secībai, jo tieši šeit viss noiet greizi:
| Ko dara lielākā daļa | Kas patiešām darbojas |
|---|---|
| Izvēlas pozīcijas lielumu, kas šķiet pareizs | Vispirms izvēlas risku naudā |
| Atrod stop-loss, kas der šim lielumam | Atrod stop-loss, ko pamato grafiks |
| Risku uzzina tikai pēc tam | Dala, lai iegūtu lielumu |
| Pārbīda stop-loss, kad cena tam pietuvojas | Atstāj to tur, kur tas tika novietots |
Kreisajā kolonnā lielumu nosaka emocijas. Labajā – aritmētika. Tieši tas ir galvenais, jo aritmētikai nav sliktu rītu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik daudz iesācējam vajadzētu riskēt vienā darījumā?
Viens procents ir ierastais sākumpunkts, un ir labs pamatojums riskēt vēl mazāk, kamēr tu vēl mācies. Neliels skaitlis sākumā nav domāts lēnai naudas pelnīšanai. Tā mērķis ir saglabāt kontā pietiekami daudz naudas, lai sasniegtu tos piecdesmit vai simts darījumus, kas vajadzīgi, pirms vari vispār pateikt, vai tava pieeja darbojas.
Kā aprēķināt pozīcijas lielumu?
Izdali summu, kuru esi ar mieru zaudēt, ar attālumu starp ieiešanas cenu un stop-loss. Konts $10 000, risks 1%, tātad $100. Ieiešana $50, stop-loss $47, tātad $3 uz akciju. $100, dalīts ar $3, ir 33 akcijas. Kalkulators augstāk veic to pašu aprēķinu.
Vai stop-loss garantē manu maksimālo zaudējumu?
Nē, un lielākā daļa rakstu par šo tēmu to nepasaka. Parasts stop-loss ir rīkojums pārdot par tirgus cenu, tiklīdz ir sasniegta noteikta cena, nevis solījums, ka izpilde būs tieši par šo cenu. Cenas lēciena (gap) vai straujas kustības laikā rīkojums var tikt izpildīts krietni zemāk. Tipiskākie gadījumi ir cenas lēcieni pa nakti, pēc nedēļas nogales un ieplānotu ziņu laikā. Garantēts stop-loss, ja brokeris tādu piedāvā, parasti nozīmē plašāku spredu vai papildu maksu. Tas nepadara stop-loss bezjēdzīgu. Tas nozīmē, ka sliktākais scenārijs ir nedaudz sliktāks, nekā liecina aprēķins, un tas ir vēl viens iemesls neturēties sava riska diapazona augšējā robežā.
Vai man vajadzētu pārbīdīt stop-loss, ja darījums iet pret mani?
Pārbīdot stop-loss tālāk, zināms zaudējums kļūst par nezināmu, un tas ir visizplatītākais veids, kā zaudējums 1% apmērā pārvēršas par 10% zaudējumu. Pārbīdīt stop-loss tuvāk, lai aizsargātu peļņu, kad darījums ir aizgājis tev vēlamajā virzienā, ir cita rīcība, un to var pamatot. Pārbaude ir vienkārša. Ja tu to pārbīdi, lai tevi neizsistu no darījuma, apstājies.
Īsumā
Vispirms izlem, cik naudas riskēsi. Ļauj grafikam noteikt stop-loss. Izdali vienu ar otru un pieņem jebkuru lielumu, kas iznāk. Turi otru limitu visam, kas atvērts vienlaikus.
Četri teikumi, un tie pārspēj jebkuru indikatoru, ko tu jebkad instalēsi.