Iziešanu neizdomā, kamēr darījums notiek. To izlemj pirms ieiešanas, reizē ar visu pārējo, un tad izpilda. Gandrīz katra iziešanas problēma patiesībā ir plānošanas problēma, kas atlikta līdz vissliktākajam iespējamajam brīdim.
Pareizā virziena noteikšanu cilvēki trenē. Iziešana ir tā daļa, kas izšķir, cik pareizais virziens bija vērts.
Pareizs virziens, un tomēr zaudējums
Ar RSI un Vortex atradu, kā šķita, perfektu ieiešanas punktu un tad sasteidzu to daļu, kas bija tikpat svarīga. Izvēlējos īsāku termiņu, nekā prasīja analīze, ko biju veikusi pati.
Cena kustējās tieši tā, kā biju prognozējusi. Mana pozīcija jau bija slēgta īsa atvilkuma (pullback) laikā, pirms cena tur nonāca.
Pareizam virzienam nav nekādas vērtības, ja iziešana ir nepareiza, un iziešanai es biju veltījusi apmēram divas sekundes domāšanas.
Tā izskatās vairums iziešanas kļūdu. Nevis slikti nolasīts tirgus, bet labi nolasīts un izšķiests. Analīze saņēma divdesmit minūtes, iziešana – divas sekundes, un konts izmaksā tikai par otro.
Katram darījumam vajag trīs iziešanas punktus, nevis vienu
Lielākā daļa cilvēku plāno vienu iziešanu – peļņas mērķi – un visu pārējo improvizē. Pilnā plānā ir trīs, un visi trīs ir pierakstīti, pirms tu noklikšķini.
| Iziešana | Kas tā ir | Kas to nosaka |
|---|---|---|
| Mērķis | Kur tu fiksē peļņu | Struktūra grafikā. Nākamais līmenis, iepriekšējais maksimums, izmērīta kustība |
| Atcelšanas punkts | Punkts, kurā ideja vairs nav patiesa | Atkal grafiks. Ne tavs konts un ne apaļš skaitlis |
| Laika iziešana | Kad tu izej, jo nekas nav noticis | Tēze. Ja kustībai vajadzēja notikt pie tirgus atvēršanās, bet jau ir pusdienlaiks, iemesls tur atrasties ir zudis |
Trešo gandrīz neviens nepieraksta, un tieši tur aiziet pārsteidzoši daudz naudas. Darījums, kas ne pelna, ne zaudē, tev joprojām izmaksā: spreds (cenu starpība), finansēšana un uzmanība, ko tu neveltī nākamajam setapam (izdevīgai situācijai). „Stop-loss vēl nav nostrādājis“ nav iemesls palikt darījumā, kas vairs nedara to, ko gaidīji.
Ko patiesībā maksā pārāk agra peļņas fiksēšana
Agra peļņas fiksēšana šķiet saprātīga. Nofiksēta peļņa ir reāla, bet mērķis ir tikai cerība. Taču šī sajūta ar taviem skaitļiem izdara kaut ko ļoti konkrētu, un to ir vērts redzēt uzrakstītu.
Peļņas darījumu īpatsvaru (win rate), kas vajadzīgs, lai sasniegtu bezzaudējuma punktu, nosaka attiecība, ko tu faktiski sasniedz, nevis tā, ko plānoji. Tāpēc, ja plāno darījumu ar attiecību 2:1 un pēc ieraduma paņem pusi no tā, tavs risks nav samazinājies. Ir pacēlusies latiņa, kas tev jāpārvar.
| Tu plānoji | Tu faktiski paņem | Peļņas īpatsvars, kas tagad vajadzīgs bezzaudējuma punktam |
|---|---|---|
| 2 × tavs risks | 2 × risks | 33% |
| 2 × tavs risks | 1,5 × risks | 40% |
| 2 × tavs risks | 1 × risks | 50% |
| 2 × tavs risks | 0,5 × risks | 67% |
Izlasi apakšējo rindu. Treiderim, kurš plāno 2R un pēc ieraduma paņem ceturtdaļu no tā, jābūt taisnībā divas reizes no trim, turklāt ar stratēģiju, kas bija veidota tā, lai darbotos, esot taisnībā vienu reizi no trim. Stratēģijā nekas nemainījās. Mainījās tikai iziešanas punkti.
Matemātika, kas slēpjas aiz šīs vienas dalīšanas, ir izskaidrota nodarbībā par riska pārvaldību tirdzniecībā.
Kāpēc tu atkal un atkal izej pārāk agri
Tas ir izmērīts. Terrance Odean izpētīja 10 000 brokeru kontu un atklāja, ka investori pārdeva peļņā esošās pozīcijas ar 14,8% biežumu, bet zaudējumos esošās – ar 9,8% biežumu, tātad peļņā esošu pozīciju pārdeva aptuveni 1,5 reizes biežāk nekā zaudējumos esošu. Nākamā gada laikā pārdotās peļņas pozīcijas pārspēja paturētās zaudējumu pozīcijas par 3,4 procentpunktiem.
Tātad šis instinkts nav tikai emocionāls. Tas ir ačgārns, dārgs un gandrīz universāls. Tas, ka tu to zini, instinktu neizslēdz, taču parāda, pret ko jāveido aizsardzība.
Parasti aiz tā ir trīs iemesli:
- Iepriekšējais darījums. Pēc zaudējuma nākamo peļņas darījumu aizver par agru, lai diena beigtos plusā. Peļņas lielumu nosaka tavs iepriekšējais darījums, nevis šis.
- Vērošana. Jo ciešāk tu vēro pozīciju, jo agrāk to aizvērsi. Katra mazākā cenas kustība pret tevi ir mazs arguments, un galu galā tu tam piekrīti.
- Pozīcija ir pārāk liela. Ja turēt to parasto cenu svārstību laikā ir neērti, tu atradīsi iemeslu iziet. Tā ir pozīcijas lieluma problēma, kas pārģērbusies par iziešanas problēmu.
Ir svarīgi, kurš no trim iemesliem tas ir, jo tiem ir dažādi risinājumi, un vairāk par to, kā tos atšķirt, lasi nodarbībā par emociju kontroli tirdzniecībā.
Daļēja iziešana – godīgi
Slēgt daļu pozīcijas pie pirmā mērķa un atstāt pārējo ir ierasts kompromiss. Tas ir saprātīgs, taču to pasniedz kā bezmaksas pusdienas, un tas tāds nav.
Patiesībā tas padara pozīciju vieglāk noturamu, un tas ir daudz vērts, ja alternatīva ir aizvērt visu pārāk agri. Taču tas arī ierobežo tavus labākos darījumus, un tieši tie apmaksā visu pārējo. Stratēģijai, kurā visa gada rezultātu nes daži labākie darījumi, noteikums, kas tos samazina uz pusi, nāk par sliktu.
Daļēja iziešana ir saprātīga, ja izpildās divi nosacījumi: tu to izlēmi pirms ieiešanas, un tev ir reģistrēts pietiekami daudz darījumu, lai zinātu, vai tavi peļņas darījumi parasti aiziet tālāk par pirmo mērķi. Izlemt par daļēju iziešanu brīdī, kad darījums ir plusā, nav stratēģija. Tā ir tā pati agrā iziešana, tikai skaistākā iepakojumā.
Kad iziešanas punktu ir pareizi pārvietot
Ne katra korekcija ir vājums. Pārbaude vienmēr ir viena un tā pati: kas mainījās – grafiks vai tavas sajūtas?
| Darbība | Ko tā parasti nozīmē | Spriedums |
|---|---|---|
| Pārvietot stop-loss tālāk, jo cena tam ir tuvu | Tu pārvērt zināmu zaudējumu nezināmā | Nekad |
| Pārvilkt stop-loss līdzi, kad darījums iet tev par labu | Reālas peļņas aizsardzība pēc pierakstīta noteikuma | Labi, ja noteikums bija pierakstīts iepriekš |
| Aizvērt agrāk, jo setaps izjuka | Grafiks atņēma iemeslu, kāpēc tu iegāji | Pareizi, un tā nemaz nav agra iziešana |
| Aizvērt agrāk, jo viss ievelkas | Garlaicība | Tā ir laika iziešana, tāpēc ieraksti to plānā un beidz to improvizēt |
| Pavirzīt mērķi tālāk, jo viss iet labi | Alkatība, kas sevi sauc par pārliecību | Gandrīz nekad. Izpildi darījumu, kādu plānoji |
Trešā rinda ir pelnījusi īpašu uzsvaru. Iziet tāpēc, ka darījuma iemesls ir pazudis, nav nedisciplinēti. Tieši tāpēc vispār vajag iemeslu. Iziešanu par agru padara tas, ka nekas nav mainījies, izņemot tavus nervus.
Kā saprast, vai tava problēma ir iziešana
Tev nav jāmin. Ja tu ved ierakstus, atbilde ir divas kolonnas plata.
- Pēdējiem divdesmit darījumiem noliec blakus kolonnas „Plānotā iziešana“ un „Faktiskā iziešana“.
- Saskaiti, cik reizes tās sakrīt.
- Tiem, kas nesakrīt, pieraksti virzienu: iziešana par agru vai turēšana ilgāk par plānu.
Ja lielākā daļa nesakritību ir agras iziešanas no peļņas darījumiem, problēma ir nervos un pozīcijas lielumā, nevis analīzē. Ja tās ir vēlas iziešanas no zaudējumu darījumiem, tā ir pretēja un steidzamāka problēma. Ja kolonna „Plānotā iziešana“ bieži ir tukša, tad plāna, no kura novirzīties, nekad nav bijis, un tas ir visvieglāk labojamais un visbiežākais no trim gadījumiem.
Veidnē, kas ir nodarbībā kā vest tirdzniecības žurnālu, abas šīs kolonnas ir tieši šī iemesla dēļ.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kā zināt, kad aizvērt darījumu?
Kad ir sasniegts viens no taviem trim iziešanas punktiem: mērķis, atcelšanas līmenis vai laika limits. Ja tu uzdod šo jautājumu darījuma vidū un neviens no tiem nav sasniegts, godīgā atbilde ir tāda, ka tu nepabeidzi to plānot un tagad pabeidz – spiediena apstākļos, kad uz spēles ir nauda.
Cik ilgi jāpaliek darījumā?
Tik ilgi, kamēr iemesls, kāpēc tu iegāji, joprojām ir spēkā. Tas ir īsāks laiks, nekā vairums cilvēku tur zaudējumu darījumus, un garāks, nekā viņi tur peļņas darījumus. Ja tavai tēzei bija piesaistīts laika posms, kā tam vajadzētu būt, tas arī ir tava atbilde.
Kas notiek, ja es nekad neaizveru darījumu?
Tas ir atkarīgs no tā, kas tev pieder. Akciju pozīciju var turēt bezgalīgi, un tā vienkārši kāpj un krīt. Pozīcija ar kredītplecu (leverage) katru dienu iekasē finansēšanas maksu un var tikt aizvērta tavā vietā, ja pietrūkst maržas, bet produkts ar termiņu pats aizveras termiņa beigās neatkarīgi no tavas gatavības. Kopīgais ir tas, ka neizlemšana arī ir lēmums, un to pieņem kāds cits, nevis tu.
Vai izmantot fiksētu mērķi vai slīdošo stop-loss?
Fiksēti mērķi der stratēģijām, kurām grafikā ir skaidrs līmenis, uz ko tēmēt, un tos ir vieglāk testēt, jo plāns ir nepārprotams. Slīdošs stop-loss der tendences apstākļiem, kad kustība var aiziet daudz tālāk par jebkuru līmeni, ko varētu nosaukt iepriekš. Nepareizā atbilde ir pārslēgties starp tiem darījuma vidū – tā tu iegūsti sliktāko no abiem.
Īsumā
Pirms ieiešanas pieraksti trīs iziešanas punktus: kur tu fiksē peļņu, kur ideja ir mirusi un kad tu izej, jo nekas nav noticis. Tad tos izpildi.
Pārāk agra peļņas fiksēšana nesamazina tavu risku. Tā klusi ceļ vajadzīgo peļņas īpatsvaru, līdz stratēģija, kas darbojās uz papīra, pārstāj darboties kontā. Es par šo mācību esmu samaksājusi, un nepareizā daļa nebija ieiešana.